pirmdiena, 2016. gada 22. februāris

Pa Grieķijas salām / 2008.g.

~ Brauciens pa Grieķijas salām ~
2008.g.oktobris

Brauciens tika ieplānots jau gadu iepriekš kad draugs par darījumiem ar kredītkarti no Parex bankas nopelnīja AirBaltic brīvbiļeti. Tika nolemts doties uz Grieķiju. Atlika nopirkt otru biļeti ( 116 Ls ) un varējām sākt apspriest ceļojuma detaļas. Nolēmām nelikt akcentu uz daudzumu, bet labāk mazāk toties apskatīt pamatīgāk. Kā izrādījās tas bija pareizs lēmums, jo salas lielā mērā izskatījās samērā vienveidīgas ( tas pēc vērojumiem braucot ar prāmjiem gar salām un piestājot to ostās ). Ja nezinātu maršrutu, tad tās atšķirt būtu pagrūti.
Nolēmām atpakaļ ceļu uzsākt priekšpēdējā dienā un kā izrādījās tas bija pat ļoti saprātīgi, bet par to vēlāk. Mūsu maršrutā iekļāvām Mikonosas, Santorīni salas ar variācijām, ja būs iespēja apskatīt to apkārtējās salas. Pēdējo dienu atstājām Atēnu apskatei un arī kā rezervi, ja nu kas atgadās.

Tā jaukā rudens pēcpusdienā dodamies uz lidostu. Laiks tiešām brīnišķīgs, žēl pamest krāsainā rudens pārņemto Latviju, bet saule, siltums, jūra vilina ceļā. Ar reisu 16:05 izlidojam un jau pēc nedaudz vairāk kā trim stundām esam Atēnu Venizelos lidostā. Informācijas centrā tiek laipni sniegta informācija un jau sēžam vajadzīgajā autobusā, lai pēc stundas brauciena uzsāktu ostas rajonā Piraeus rezervētās viesnīcas FAROS I ( Notara 140, Piraeus ) meklējumus. Atrodam pareizo rajonu un pēc neliela gājiena sasniedzam viesnīcu. Esam diezgan mobili, jo mantu maz, tikai pats nepieciešamākais. Nespējam vien brīnīties par citu tūristu mantu kalniem, ko tie velk sev līdz. Dažam labam laikam visa iedzīve paņēmusies ceļojumā. Tā nu mēs ar vietējo atsaucību un apbrīnojamo pretimnākšanu ( grieķi tiešām nekad neatteica palīdzību, ja tiem, ko lūdza ) caur diezgan neomulīgiem kvartāliem sasniedzam viesnīcu, kura par laimi ir patīkami atšķirīga no rajona kurā tā atrodas.
Atstājam mantas un traucam uz ostu, lai noskaidrotu no kuras vietas atiet prāmis. Tas gudri darīts, jo osta tiešām liela un tajā daudz visādu prāmju. Atrodam nepieciešamo un varam nodoties laicīgām lietām, gribas ēst. Kā izrādās Grieķija nemaz nav lēta, it īpaši to jutīsim uz salām. Izlīdzamies ar burgeriem un vietējo alu. Ir jau vēls un šai ostas rajonā arī nav ko pasākt.


No rīta agri dodamies uz iepriekš noskatīto piestātni, nopērkam biļetes uz Blue Star Ithaki prāmi ( 30,50 EUR ), 7:30 izbraucam. Ceļā pavadīsim piecas stundas, piestājot Syros un Tinos salās ar gala mērķi Mikonosas sala. 
Par cik viesnīca nav rezervēta dodamies uz aģentūru nolūkot naktsmītni. darījums notiek, iemaksājam rokas naudu un dodamies apskatīt, kas reāli mūs sagaida. Nedaudz maldoties jaunajā vietā, nonākam pie mērķa. Mūs sagaida saimnieks Kostas Karabetsos, ucinot savu krustbērnu pārmij ar mums parastās laipnības frāzes un liek nedaudz uzgaidīt, jo apartamenti vēl nav sakopti. Kā pēc brīža izrādās tie stipri atgādinās padomju gados Jūrmalas privātmājās izīrētos kaktus. Tas vairāk pēc sajūtām un noskaņas, bet istaba tiešām jauka un tīra, rajons kluss, balkons ar skatu uz jūru un galvenais pašā centrā un tas par 40 EUR diennaktī divām personām.
Mūsu jaunā mītne saucas viesnīca Lefteris ar adresi Apollonos 9 ( ir pat mājas lapa http://www.lefterishotel.gr/ ). Neesam vienīgie, no tā paša prāmja ierodas japāniete un cik var saprast ir arī citi apmeklētāji. Pārapdzīvota nav, jo sezona jau beidzas. Viesnīcā ir kopēja virtuve, ko tā arī ne reizi neizmantojam, jo šeit daudz neuzturamies. Liels ir mūsu pārsteigums, ka šo vienkāršo vietu atrodam ceļvedī minētu starp vidēja līmeņa labākajām, bet vēlāk nākam pie secinājuma, ka tā varētu būt, jo jaunu modernu ēku uz salas tā arī neieraugām.


Arī pilsētā nav daudz cilvēku, ja neskaita brīžus kad ostas līcī parādās kruīzu laineri no kuriem uz salu tiek transportēti ārzemnieku bari, kas tāpat visi kopā defilē pa pilsētas šaurajām ielām. Vēlu vakarā notiek pretējais process, kad ārzemju tūristi piestātnē veido rindu, lai atgrieztos ar mazo kuteru palīdzību uz tiešām iespaidīgajiem kruīzu kuģiem.
Apskatām vecpilsētu un nolemjam turpat pilsētas teritorijā izmēģināt jūras ūdeni. Tas vairs nav nemaz tik silts kā bija gaidīts, bet pelde jauka, atspirdzinoša. Apskatam naksnīgo pilsētu, pie reizes meklējot lētāku ēstuvi. Ar to nemaz neveicas tik labi. Piešaujamies pie vietējo cenām un nonākam pie slēdziena, kas apstiprinās visa brauciena laikā, ka lai ciešami ieturētos jārēķinās ar aptuveni 15 EUR un tas bez īpašām ekstrām. Par šo summu sanāk grieķu salāti - 4 EUR, alus - 3 EUR, un kāds otrais 6 - 9 EUR. Alus un grieķu salāti kļūst par salīdzinošiem lielumiem, lai testētu ēstuves arī turpmāk. Dienā vismaz reizi ēdam pamatīgi, pārējā laikā izlīdzamies ar kādiem burgeriem vai ko tamlīdzīgu. Tas ir pietiekami un ietaupās arī laiks.

Šai dienā mūs sagaida arī pirmās nepatikšanas. Kārtējo reizi pārliecināmies, ka internets nav uzticams sabiedrotais. Tajā esošā informācija par prāmju kustību izrādās neatbilst dzīves realitātei. Par laimi atrodam variantu ar kuģošanu caur citām salām, lai turpinātu paredzēto maršrutu. Šis starpgadījums nedaudz maina arī programmu Mikonosās. Atsakāmies no izslavēto pludmaļu apmeklējuma.

Otrajā dienā dodamies uz arheoloģijas pieminekli - Delos salu. Šī sala ir neapdzīvota. Dienā ir tikai trīs reisi uz un no salas. Braucam ar pirmo reisu ( 20 min. ilgums, maksa 12,50 EUR ). Jau ieraugot salu saprotam, ka tas nav gluži tas ko varēja gaidīt pēc dzirdētās reklāmas. Samaksājam vēl pa 5 EUR un dodamies sirojumā pa salu. Šeit tiešām ir tikai drupas ar nelieliem izņēmumiem. Uzkāpjam salas augstākajā punktā, priecājamies par redzamo skatu, nolemjam ar pirmo reisu doties atpakaļ, jo neredzam iemeslu šeit uzkavēties ilgāk.

Pateicoties šai operativitātei rodas iespēja pusi dienas pavadīt pie jūras, izvēlamies viegli pieejamo Paradīzes pludmali. Sēžamies vietējā autobusā ( biļete vietējā transportā 1,40 - 2,00 EUR ) un pēc mirkļa esam pludmalē. Diemžēl paradīze ir tikai nosaukumā, bet peldēties var. Izrādās te mīt arī jūras eži no kuriem izvairījos tikai veiksmīgas sakritības dēļ. Turpmāk esam
uzmanīgāki.
Viss te pieņemams, vienīgi neizpratni rada skaļā mūzika pludmales centrā, kas ar savu BUM BUM man personīgi neliekas šeit nepieciešama. Par cik esam apmetušies pludmales flangā, tad šo neērtību par laimi gandrīz neizjūtam.
Tas arī viss šai salā, jo neparedzēto izmaiņu dēļ jau jādodas tālāk. Tagad ar ātrgaitas prāmi SEAJET2 ( 19 EUR, 40 min. ) līdz Paros salai un tālāk ar pārsēšanos uz BLUE STAR ( 16,50 EUR, 3 stundas ) dosimies uz Santorini
.


Pa ceļam stundu iznāca uzturēties Paros salā, sātīgi iekodām un aplūkojām ostas rajonu. Tālāk ar prāmi caur Ios salu sasniedzam Santorini krastu.


Jau pirmais skats ir tiešām iespaidīgs. Prāmis iebrauc krāterī, ko no visām pusēm apņem salas un savu varenību demonstrē Santorini krasts, kas paceļas ap 300 m. augstu. Pats krasts ir dažādos krāsu toņos - melns, balts, sarkans. Šo krāsu sajaukums un pārsvarā balto namu stāvi krastu galos rada patiešām teiksmainu iespaidu. Pabraucam garām vecajai ostai, kur pietur tikai vietējie ekskursiju kuģi un no kruīzu kuģiem tiek izcelti tūristi. Mūsu ceļš ved uz jauno ostu salas pretējā galā.

 Galerija: Santorini no līča



Šoreiz dzīves vietu sarūpējam turpat krastmalā no aktīva vīriņa, kas pirmais mūs uzrunā. Neesam noskaņoti kaulēties un arī cena un atrašanās vieta apmierina, nolīgstam tāpat par 40 EUR divvietīgo numuru. Kamēr neesam redzējuši vēl māc bažas, bet viss izrādās ok! Atkal esam pašā centrā un tas priecē. Šī tiešām ir jauka viesnīca un atkal skats uz jūru, tikai ne uz izslavēto līci, bet pretējo krastu ( katram pēc maka biezuma ). Viesnīca saucas Villa Popi ( http://www.villapopi.gr/ ). Blakus atrodas hotelis ar jauku nosaukumu Leta.

 Galerija: Fira

Par cik Santorini būsim ilgāk, nesteidzoties izstaigājam prominādi gar stāvkrastu. Dabas skati un cilvēku radītā arhitektūra veido fantastisku skatu. Pretī līcī noenkuroti kruīzu kuģi, tālāk redzamas mazākās salas Nea Kameni, Palaia Kameni, Aspro Nisi, Thirasia, no kurām pirmās divas vēlāk arī apmeklēsim.

Galerija: Kamari

Nākošajā dienā ar autobusu apmeklējam Kamari pilsētiņu. Kā visur, arī šeit ir kluss sezonas noslēgums. Pludmalē daži cilvēki - tā ir melnā pludmale. Pa labi slejas salas augstākais kalns. Pludmali klāj dažāda izmēra melni akmeņi un oļi, vietām melnā smilts, kurai cauri vijas balta svītra ko veido iezis, kas ir ļoti viegls, pēc izskata akmens, bet pēc struktūras kā putuplasts un ūdenī peld. Mums uzmetas draugos vietējie suņuki, laikam sajutuši ko garšīgu, padalāmies. Draugi pazūd! Izpeldamies, sauļojamies. Dienas otru daļu veltam pilsētas Oijas apskatam. Tā ir pirmā, ko ceļotāji ierauga tuvojoties salai. Tiešām ļoti jauka vieta, ko iesaku obligāti apskatīt. Vienreizēja dabas un cilvēku veidojumu sintēze, ko papildina vecā forta drupas.

 Galerija: Red beach

Galerija: Oia


Jauna diena - jauni plāni. Šo dienu nolemjam paslinkot un veltīt tikai jūras priekiem. Dodamies uz sarkanajām klintīm. Izkāpjam no autobusa un jāsaka esam šokā, skatāmies šoks ir arī austrumzemju pārstāvju sejā. Par cik esam redzējuši attēlus ar sarkanajām klintīm, nolemjam nepadoties un meklēt īsto vietu. Dodamies pa taciņu gar krastu, mums atkal uzrodas draugi - vietējie suņuki, kas dauzīdamies un spēlējoties pavada mūs visas dienas garumā. Pa ceļam atrodam glītu, baltu baznīciņu, tālāk dodoties ieraugam gaidīto. Pasakains skats ar pludmali klinšu ielenkumā. Esam pirmie un varam izbaudīt šīs vietas vienreizīgumu. Šeit arī pavadām dienu, vēlāk sarodas dažādi ļaudis, kas īsāku vai garāku laiku izbauda šo vietu. Jau vakarā dodamies atpakaļ.

 Galerija: Nea Kameni


Pēdējā dienā šai salā dodamies ekskursijā ( 18 EUR ) uz Nea Kameni salu, kur var apskatīt vulkānu, kas vēl nesen darbojies. Uz piekrasti nolemjam doties kājām, lai to sasniegtu jāveic 580 pakāpieni, labi ka uz leju. Izkāpjot salā šķiramies vēl no 2 EUR. Varam doties salas iekšienē, tā laikam tiešām izskatās uz mēness, aplūkojami vairāki krāteri, vienā no tiem vēl kaut kas kūp un ož pēc sēra. Pēc tam mūs aizved līdz nākošai salai Palaia Kameni, kur no kuģa var mesties peldējumā uz krastu un baudīt siltos avotus. Jāsaka kaut kādi avoti ar pastiprinātu dzelzs saturu tur arī ir, bet ūdens temperatūras starpība nav krasi izteikta. Pēc ekskursijas krastmalas krogā nobaudām kalmārus ( 6 EUR ) un ar pacēlāju ( 6 EUR ) dodamies atpakaļ uz pilsētu Fira. Vēl šim nolūkam var izmantot ēzeļus, kas uz savas muguras jūs var nogādāt galamērķī. Šis variants mūs nevilināja.

 Galerija: Akropole

Tas arī šai salā viss. Uz lidostu par fiksēto cenu 12 EUR dodamies ar taksīti. Te mūs sagaida šoks, bet tomēr atviegloti uzelpojam, jo redzamais paziņojums par streiku attiecas uz nākamo dienu. Vēl neesam aptvēruši, ka streiks mūs vajās Atēnās. Vietējais lidojums Santorini - Atēnas ilgst 30 min. ( 42 Ls. ), Nododam jau tā pieticīgo bagāžu ( 12 EUR ) un rokas vicinot dodamies uz pilsētu. Par 10 EUR nopērkam biļeti divām personām pilsētas metro un dodamies uz pilsētas centru, kur mums jāatrod Pergamos Hotel ( Acharnon 14 ). Šī gadījās vienīgā reize, kad izpalīdzīgie vietējie pilnīgi aplam sniedza informāciju. Ātri sapratām kļūmi un noorientējāmies situācijā. Jāsaka, ka naksnīgā Atēna personīgi nesajūsmināja, te valdīja kaut kāda Maskavas forštates atmosfēra, neviens dzīvot netraucēja, bet nebija omulīgi. Pavandījāmies pa naksnīgo pilsētu, bet lielo apskati atstājām rītam.

Galerija: Senā Agora, Keramikos, Filopappos

Rīts pilsētā sākās ar sabiedriskā transporta darbinieku streiku. Neviens pat policija nespēja atbildēt cik ilgi un kad tas beigsies. Labi ka darbojās metro pilsētas centra ietvaros (ieteicams paņemt diennakts biļeti par 3 EUR ), tas jau pēc trim braucieniem sāks atmaksāties. Šī notikuma fonā notika mūsu iepazīšanās ar Akropoli un citām senām Atēnas vietām. Šim nolūkam iegādājāmies biļeti par 12 EUR, kas der 4 dienas ieejai centrālajos vēsturiskajos objektos. Mums izdevās izmantot tikai pusi no visām iespējām. Te nezin kāpēc objekti tiek slēgti plkst. 15:00. Ik pa laikam mēģinājām noskaidrot situāciju par streiku, bet īpašu skaidrību tā arī neguvām. Jāsaka pēcpusdienā paveicās tikt uz pēdējo autobusu ( 3,20 EUR ), kas iet uz lidostu un bez liekiem sirdsdēstiem un izdevumiem sasniegt lidostu. Vizīte Grieķijā beigusies un ar reisu 20:30 pametam šo zemi. Vienai nedēļai iespaidu un piedzīvojumu bija gana diezgan un tas priecē !!!!!!! Iesaku, brauciet arī Jūs - būs jauki. 







Ceļā uz Mykonos / Grieķija