sestdiena, 2024. gada 10. augusts

Rietumigaunijas dabas vilinājums ar IMPRO / Matsalu / 20.07.2024






Matsalu nacionālais parks ir slavens kā putnu vērošanas vieta, nāc un iepazīsti putnus, Savdabīgās ainavas veido pļavas un meldrāji, palieņu pļavas, krastmalas ganību un kaļķakmens grunts pļavas, vecas zvejnieku būdiņas un putnu vērošanas torņi. Dosimies pa dēļiem izliktā pastaigu takā uz skatu torni Pavasaros šeit var baudīt īstu dabas koncertzāli - neskaitāmo putnu "koncertu". Piekrastes pļavu sakopšanai šeit tiek ganīti lopi, kas palīdz ierobežot niedru platības un atjaunot piekrastei raksturīgo floru. 








Matsalu nacionālais parks (igauņu: Matsalu rahvuspark) ir nacionālais parks Igaunijā, kas atrodas valsts rietumu daļā, Baltijas jūras Matsalu līcī un apkārtnē, netālu no Lihulas pilsētas. Parka platība ir 486,1 km², no tiem lielākā daļa (261,8 km²) jūrā. Parka teritorija ietver arī Kazari upes lejteci un palienes pļavas, kā arī ap 50 Monzunda arhipelāga saliņas.

Matsalu līcis ir Eiropas nozīmes putniem nozīmīgā vieta, kur migrācijas laikā koncentrējas liels daudzums ūdensputnu. Līcis atrodas uz viena no aktīvākajiem putnu migrācijas ceļiem, tā akvatoriju un piekrastes pļavas kā atpūtas un barošanās vietu migrācijas laikā ik gadu izvēlas liels skaits zosu, pīļu, gulbju, dzērvju. Kopējais teritoriju šķērsojošo migrējošo ūdensputnu skaits tiek vērtēts kā divi miljoni. Šeit ligzdo virkne aizsargājamu putnu sugu, tai skaitā jūras ērglis. Nacionālajā parkā izveidota putnu vērošanai piemērota infrastruktūra, tostarp vairāki putnu vērošanas torņi.

Nacionālais parks izveidots 1957. gadā uz ornitoloģiskā lieguma bāzes kā Matsalu dabas rezervāts, taču putnu pētījumi šeit tiek veikti jau kopš 1870. gada. 2004. gadā dabas rezervāts pārveidots par nacionālo parku.




Kā nozīmīga barošanās vieta putniem, kas migrē starp galējiem Eiropas ziemeļiem un Rietumeiropu, Matsalu Nacionālais parks ir viena no slavenākajām Eiropas putnu vērošanas vietām un patiesa paradīze dabas mīļotājiem.

Papildus sauszemes platībai, Matsalu ietver arī 50 salas un saliņas. Pēc ledus laikmeta jūrai atkāpjoties, sauszemes apjomi pieauga, un cilvēki, kuri apmetās piekrastē, nodarbojās ar liellopu audzēšanu, izveidojot bagātīgu leknu pļavu ainavu. Pastāvīga liellopu ganīšana saglabāja teritorijas bioloģisko daudzveidību, jo vietējo sugu daudzums ir atkarīgs no šīm atklātajām pļavām.

Matsalu Nacionālais parks ir teritorija, kurā tiek aizsrgāti putni un to dabiskās dzīvesvietas, kas raksturīgas Rietumeiropai (piekrastes un palieņu pļavas, meži, mazās salas) un Baltijas jūras reģionam. Viena no interesantākajām parka apskates vietām ir Ziemeļeiropas lielākā palieņu pļava, kurā nozīmīga ligzdošanas vieta ir griezei.

Matsalu ir saņēmis kvalitātes zīmi no Eiropas Aizsargāto Teritoriju asociācijas (EUROPARC Federation), kas atzīst dabas tūrisma ilgtspējīgu attīstību reģionā.






































Muiža rakstos pirmoreiz minēta 17. gs. sākumā, taču klasicisma stilā celtās pils veidols tapis 1835. gadā. Penijē muižas būtisks likteņa pavērsiens (atšķirībā no daudzām citām muižām) bija apstāklis, ka tajā izveidoja Matsalu rezervāta (pirms nacionālā parka izveides) apmeklētāju centru. 2000. gadā muižas pili restaurēja un tajā ierīkoja nelielu ekspozīciju. Apmeklētāju centrs te pastāv joprojām, tādēļ šeit var iegūt nepieciešamo informāciju. No ārpuses var apskatīt arī citas muižas saimniecības ēkas.


Penijas muiža -Matsalu nacionālā parka informācijas centrs






Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru