sestdiena, 2024. gada 10. augusts

Rietumigaunijas dabas vilinājums ar IMPRO / Somā / 20.07.2024


Rīsas pastaigu taka Somā Nacionālajā parkā. Dosimies pārgājienā pa dēļu celiņu gleznainajā Rīsas purvā. Vispirms, uz brīdi iziesim caur mežu, kur var redzēt kā mežs pārtop par purvu, un pretēji - sausā augsne tiek aizstāta ar mitru zemi un purva augi ar egļu mežiem. Dodoties tālāk, taka sasniedz noslēpumainos purva akačus un skatu torni.










Somā Nacionālais parks lepojas ar plašiem purviem, kas ieskauti mežiem, upēm, un pārplūdušām pļavām, kur var baudīt neskartās dabas klusumu un skaistumu.
Somā ir viszināmākais no parkiem dēļ sava "liekā", piektā gadalaika. Piektais gadalaiks, kā tas iesaukts, iestājas, kad pavasara atkusnis vai intensīvas lietusgāzes pārpludina laukus, ceļus, mežus un lauksaimniecības zemes, padarot laivas par uzticamāko transporta veidu. Šajā palu laikā zem ūdens nonāk līdz 17 500 hektāriem zemāko mežu, ceļu un māju, un tos var sasniegt tikai pa ūdeni. Tā ir ideāla vieta kanoe braucienam.
Somā ir saņēmusi kvalitātes zīmi no Eiropas Aizsargāto Teritoriju Federācijas (EUROPARC Federation), kas atzīst ilgtspējīgu dabas tūrisma attīstību reģionā.


























Igauņu valodas vārds soomaa nozīmē purvu zeme. Somā nacionālais parks ticis izveidots, lai aizsargātu tajā esošos kūdras purvus, mitros mežus, pļavas, biotopus un tajā dzīvojošās sugas. Nacionālajā parkā izveidotās koka laipu takas palīdz izzināt purvus, mitros mežus un mitrāju pļavas, kuras ir mājas daudzām reti sastopamām un apdraudētām sugām Eiropā. Nacionālajā parkā sastopami vilki, stirnas, brūnie lāči, lūši, aļņi, bebri, meža cūkas, aug virši, dzērvenes, purva vaivariņi u.c.






Uz brīdi ielūkosimies Somā Nacionālais parka apmeklētāju centrā.. Somā daudzveidīgā daba, laivu kultūra un pieci gadalaiki ir padarījuši šo vietu par ļoti populāru.




Piektajā gadalaikā laiva ir primārais transporta veids. Kaut arī šis reģions vairākas reizes gadā pārplūst, iedzīvotāji ir pielāgojušies, nevis bēguši - māju īpašniekiem vienmēr pie rokas ir laiva.






Somā nacionālais parks piedāvā pārgājienus purvos ar speciālām purva kurpēm, izbraucienus ar laivām un gidu pakalpojumus. Nacionālajā parkā ir pieejams informācijas centrs. Parka teritorijā ir izvietotas kempingu vietas, skatu torņi un iekārtotas peldvietas. Somā nacionālajā parkā kopā ir 11 dabas takas — Rīsas purva taka, Meiekozes taka, Ignaci taka, Lemmjē taka, Kūranīdu mācību taka, Oksa taka, Hipasāres taka, Kopraradas bebru taka, Tiramā taka, Pauna taka un Īrdi taka.



Somā Nacionālais parks un apmeklētāju centrs. Somā Nacionālais parks tika izveidots 1993.gadā neskarto purvu, sugām bagāto pļavu un mežu daudzveidības aizsardzībai. Somā daudzveidīgā daba, savdabīgais tiltiņš, laivu kultūra un pieci gadalaiki ir padarījuši šo vietu par ļoti populāru. Kertsi-Teramā, veco lauku ceļu krustojumā, ir izveidots dabas centrs. Šeit atradīsiet informāciju par pārgājienu takām un vietējiem pakalpojumiem, kā arī varat iepazīties ar pastāvīgo ekspozīciju. Apmeklētāju vidū ir populāras Rīsas un Kūranīdu mācību takas, Ingatsi dēļu celiņš uz 8 m augsto (Eiropā augstāko) purvu, skatu torņi un piekarināmie tiltiņi.













Rietumigaunijas dabas vilinājums ar IMPRO / Jēsū, Tori / 20.07.2024

Jēsū (Jõesuu) ciems Pērnavas apriņķī savu nosaukumu ieguvis no upes nosaukuma. Šī ir vieta, kur Navesti upe ietek Pērnavas upē. Jēsū iekārtais tilts sniedzas pāri Pērnavas upei un ir Pērnavas apriņķa garākais iekārtais tilts. Tilts ir 67,5 m garš, un tas tika uzbūvēts 1975.gadā.










Tori Elles ala. Tori, stāvā upes krastā Jūs atradīsiet noslēpumainu alu. Šī vieta ir apzīmēta ar nosaukumu Tori Elle, jo pa alu var nokļūt dziļi zemes dzīlēs. Tāpēc arī par šo alu ir daudz nostāstu un teiku. Ala ir radusies ūdenim izskalojot Devona laikmeta Pērnavas upes smilšakmens krastu. Alas mutes diametrs bija 6 metri, un, kā vēsta daži avoti tās, garums bija 32 metri. Alas griesti iebruka 1908. gadā, bet tās ieeja 1974. Šobrīd Jums vairs nav iespēja ieiet alā, bet trepītes gar kapu vārtiem aizvedīs Jūs uz šo noslēpumaino vietu.
























Igaunijas Kareivju Piemiņas baznīca Tori. 1854. gadā celtajai Tori baznīcai ir sarežģīta vēsture. 1944. gadā Vācu armija atkāpjoties pilnībā nodedzināja Tori baznīcu. Kad 1990. gadā tika uzsākta tās atjaunošana, baznīcas zālē jau auga koki. Pēc ilgstošiem restaurācijas darbiem baznīca tika iesvētīta 2001. gadā un tika veltīta Otrā pasaules kara upuru piemiņai - Igaunijas Kareivju Piemiņas baznīca. Tautas iemīļotā baznīca ir arī mājīga koncertu rīkošanas vieta. Kā piemiņas baznīcai tai ir vēl papildus funkcijas - te savu zvērestu nodod Igaunijas policisti un oficieri, kā arī notiek Igaunijas vēstures piemiņas dienām veltīti pasākumi.