Britu pētnieks Deivids Livingstons bija pirmais eiropietis, kurš ieraudzīja ūdenskritumu (1855. gada 16. novembrī). Viņš tos nosauca Apvienotās Karalistes karalienes Viktorijas vārdā . Papildus pašiem ūdenskritumiem, kas tagad piesaista tūristus no visām pasaules daļām, tie apmeklē arī Viktorijas ūdenskrituma nacionālo parku (Zimbabve) un Mosi-oa-Tunya nacionālo parku (Zambija), kuri piedāvā plašas atpūtas iespējas.
Kad varenā Zambezi upe ietriecas pāri bazalta klints malai un nokrīt 108 metrus (354 pēdas) spēcīgā virpulī, tā veido lielāko krītošā ūdens masu uz planētas: Viktorijas ūdenskritumu. Tradicionāli pazīstams kā Mosi-oa-Tunya (kas trāpīgi nozīmē "dūmi, kas dārd"), krītošā ūdens iespaidīgo rūkoņu dažkārt var dzirdēt 40 kilometru (25 jūdžu) attālumā. Un dienā bezvēja karstā ūdens sezonā, kas ilgst no aptuveni februāra līdz jūlijam atkarībā no lietus, žilbinošs miglas mākonis var peldēt augstu virs ūdenskrituma. Šis ir patiesi brīnišķīgs dabas brīnums, ko vismaz vienu reizi vajadzētu piedzīvot ikvienam safari cienītājam!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru